Kompostēšanas tehnoloģijas un iekārtas

Komposta ražošanai rūpnieciskos apstākļos plaši izmanto kompostēšanu atklātā laukā stirpās (vējrindās) vai kaudzēs (1. att. b), stirpās (vējrindās) vai kaudzēs, kuras pārklāj ar plēvi vai brezentu (1. att. a, e), kā arī slēgtos reaktoros ar gaisa padevi. Atšķirība ir procesa ilgumā, izmantotajās tehnoloģijās un iekārtās, kas nosaka kompostēšanas izmaksas, kā arī komposta kvalitātē.

Stirpām jābūt pietiekami apjomīgām (1.att. c, d), lai tajās nodrošinātu optimālu siltuma daudzumu, kā arī kaudzes vidū pietiekamu gaisa daudzumu. Vēlamais kaudzes apmērs ir ~ 3 m platumā un 2-3 m augstumā, bet garumā tik, cik atļauj platība. Vējrindas veido trapecveida, apmēram 1,5-2 metru augstumā, kuras izvieto valdošo vēju virzienā.

Lai iegūtu kvalitatīvu kompostu un samazinātu smakas, nepieciešams nodrošināt kompostējamā materiāla intensīvu sajaukšanu jeb aerēšanu [1].

1. att. Kompostēšana vējrindās

Augsto temperatūru var novērst, kaudzi ventilējot, t.i., iesūknējot vai iemaisot kompostējamā materiālā gaisu ar zemāku temperatūru. Atkarībā no masas apjoma šim nolūkam var izmantot mehānisku kaudzes maisīšanu, pielietojot speciāli izgatavotas maisīšanas iekārtas vai pielāgotus mehānismus, vai nodrošināt papildus gaisa pievadi slēgtos tilpumos.

Materiāla sajaukšanu var nodrošināt ar traktoram pievienotu komposta jaucēju (1.att. d) vai ar traktora kausu pārceļot no vienas vietas uz citu (1.att. f). To izmanto maza apjoma komposta ražotnēs (600 – 5000 m³/gadā) ar pietiekamu komposta laukuma izmēru, paredzētu, lai traktors var izbraukt gar katru stirpu. Šo tehnoloģiju visbiežāk lieto kompostēšanai lauksaimniecībā, jo saimniecībā jau ir nepieciešamās jaudas traktors, kas kalpo arī citām vajadzībām, arī komposta masas mitrināšanai.

Vidēja apjoma vējrindu komposta ražotnēs (piemēram: bioloģiskie atkritumi 7,000 t/gadā; notekūdeņu dūņas 16,000 t/gadā) izmanto dažādas jaudas speciālos komposta jaucējus. Tiem nav nepieciešama papildus darba platība, līdz ar to, stirpas var novietot tuvu vienu otrai (1.att. c, e).

Lai paātrinātu kompostēšanas procesu un nodrošinātu optimālu tā procesu noriti, var izmantot slēgta tipa bioreaktorus (2. att.) [2]. Bioreaktoros, lai organiskie atkritumi ātrāk sadalītos, masa tiek maisīta, papildus pievadot gaisu un, nepieciešamības gadījumā, arī mitrumu. Pārstrādes procesa laikā tiek uzturēti optimālie sadalīšanās parametri: noteikts mitrums, temperatūra, skābekļa daudzums, vides pH, fosfora un slāpekļa daudzums, uzturot noteiktas C/N, C/P un C/H attiecības. Šādu apstākļu nodrošinājums dod iespēju iegūt kompostu ļoti īsā laikā, proti, no 1 līdz 2 nedēļām. Bioreaktori tiek aprīkoti arī ar smaku absorbējošiem filtriem. Bioreaktora priekšrocība ir, ka kompostēšanās procesu var nodrošināt visu gadu un tā kā kompostēšanas process ir slēgts, tad bioreaktori izmantojami arī pārtikas atkritumu kompostēšanai. Visplašāk izmantoto reaktoru standartizmērs ir 20 – 22 m3.

2. att. Kompostēšanas bioreaktori ar gaisa padevi [2]

Kad komposts ir gatavs, tad nepieciešams komposta sijātājs (3.att.), lai atdalītu nesadalījušās rupjās daļiņas un sagatavotu kompostu pārdošanai. Rupjo materiālu atkārtoti liek kompostēties. Tas reizē kalpo kā ieraugs svaigajam materiālam.

3.att. Komposta sijātāji

Literatūra
1. Zariņa Dz., Mutere O., Strikauska S., Dubova L. and Berzins A. (2005). Survival of pathogenic agents in compost with added inoculum. In: Cygas D., Aksamitauskas C. (eds), Selected papers, vol. I Environmental Projection. Water Management and Hydraulics, The 6th International Conference Environmental Engineering, Vilnius, Lithuania, pp.510-515.

2. Bendere R., Zariņa Dz. Bioloģiski sadalāmo atkritumu apsaimniekošana, LASA Rīga, 2006

3. Lübke A, Gamerith, B (2014) Scientific case study for improvement of a 15,000 t Biowaste composting plant, to reduce odour and GHG emissions, Pieejams: www.compost-systems.com

4. Stoyanov, G. (2014) How to develop and implement a modern EU biowaste policy at national level within 2 years, In: Athens 2014 2nd International Conference on Sustainable Solid Waste Management.

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU