Pamācība kompostēšanā

Ko darīt ar bioloģiskiem atkritumiem?

Vēlamāka rīcība ir atkritumus neradīt.

Zaļos atkritumus var atstāt to rašanās vietā, izmantojot:

• auksto kompostēšanu – pļaujot mauriņu, nopļauto zāli apliek ap kokiem un krūmiem;
• kompostēšanu plaknē – nopļauto zāli atstāj zālienā, pļaujot bez savācējkastes. Līdzīgi var rīkoties arī ar rudens lapām, ja to nav pārmērīgi daudz. Pļaujmašīna sasmalcinās lapas un līdz pavasarim tās būs sadalījušās.

Var veidot kompostu – kompostēšanas procesā aerobos apstākļos ar siltuma, ūdens un skābekļa palīdzību augsnē dzīvojošo mikro- un makro- organismi pārvērš organiskos atkritumus dažādās minerālvielās, ogļskābajā gāzē un ūdenī. Pārstrādātās vielas sadalās un rezultātā rodas jauni savienojumi, kurus sava dzīvības cikla nodrošināšanai izmanto augi.

Lai kompostēšana noritētu pietiekoši ātri un aktīvi, ir nepieciešams:

1. Dārza ēnainajā daļā (bet ne zem kokiem un krūmiem, kuru saknes izmantos Jūsu sagatavoto mēslojumu) sagatavot līdzenu gludu laukumu (2 x 1 m), kurā iekārto komposta kaudzi vai novieto kompostēšanas tvertni (sk. attēlā).

2. Zaļos dārza atkritumus liek slāņiem, ievietojot gan zāli, lapas, nezāles, gan arī virtuves atkritumus, kas kalpo par baktēriju un mikroorganismu aktivizētāju. Lielus gabalus vēlams sasmalcināt. Masa ir bez iepakojuma – plastmasas, stikla un citu atkritumu veidu piejaukuma, kas kompostam ir kā piesārņojums un kompostējot nesadalās.

3. Komposta kaudze sausā laikā ir jāaplaista. Labvēlīgai baktēriju un mikroorganismu attīstībai ir nepieciešami 60-70% mitruma.

4. Pavasara – vasaras – rudens periodā komposta kaudze ir vairākas reizes jāapmaisa, lai pievadītu nepieciešamo skābekli, un masa vienmērīgi izkarstu. Procesā izdalās siltums, kas paātrina organisko atkritumu sadalīšanos un nodrošina slimību izraisītāju mikroorganismu un nezāļu sēklu bojāeju. Patogēnie mikroorganismi un helmintu oliņas iznīkst pie 70 °C temperatūras.

5. Rudenī tā ir jau lietojama kā mēslojums uz krūmiem un kokiem, bet nākamajā pavasarī ar kompostu var iekārtot dobes. Ja sliekas ir pazudušas no komposta, tad komposts ir gatavs. Gatavs komposts smaržo pēc svaigas zemes, ir melns un irdens.

6. Nesadalījušos gabaliņus (koku zariņus, lakstus un cietos stublājus) ievietojiet nākamajā komposta porcijā. Komposta kaudzi var visu laiku papildināt un, tikai rudenī pārrokot, izmantot jau sadalījušos daļu. Lai masa labāk sadalītos, lielos gabalus vēlams sasmalcināt un veselus koku zarus kompostam neizmantot.

7. Ja esat nolēmuši kompostēt tvertnē, tai ir vajadzīga ventilācija, tvertnei jābūt ar vāku, kas pasargā kompostu no nokrišņiem un grauzējiem, un vēlams kompostējamo masu arī samaisīt. Tādējādi tvertnē komposts veidojas ātrāk un ir kvalitatīvāks.

Kompostējamie atkritumi

	Virtuves atkritumi: dārzeņu, zaļumu un augļu atkritumi
	Tējas, kafijas biezumi, ēdiena un produktu pārpalikumi
	Dzīvojamo telpu atkritumi: vecie istabas augi, grieztie ziedi
	Dārza atkritumi: nezāles, nopļauta zāle, augļi, koka lapas, sīki zariņi

Nekompostējamie atkritumi:

	Autiņbiksītes, higiēniskās paketes, cigaretes izsmēķus, kā arī visi ne bioloģiskie atkritumi
	Svaigas gaļas un zivju atlikumi, kauli, asakas, sapelējusi maize
	Suņu un kaķu izkārnījumi

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU