Sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas atkritumu pirmapstrādes nosacījumu izstrāde to turpmākai pārstrādei, izmantojot biotehnoloģijas

Nosaukums: Sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas atkritumu pirmapstrādes nosacījumu izstrāde to turpmākai pārstrādei, izmantojot biotehnoloģijas, Reģ. Nr. 1-08/382/2015.

Norises laiks un vieta: no 01.12.2015 līdz 14.05.2016, projekts aptver visu Latvijas teritoriju.

Kopējais budžets: € 9 237, –

Projekts tiek realizēts ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansējumu.

Projekta sadarbības partneris: Valsts vides dienests.

Projekta vietne: lasa.lv/projekti

Pamatojums:

Latvijā atkritumu saimniecības nozares radītais SEG emisiju apjoms 2013. gadā sasniedza   ̴ 7 % (737 Gg CO2 ekvivalenta) no kopējā tautsaimniecības nozarēs (enerģētika, rūpnieciskie procesi, šķīdinātāju un citu produktu lietošana,  lauksaimniecība un atkritumu apsaimniekošana) radītā SEG emisiju apjoma. Vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs atkritumu saimniecības nozares īpatsvars ir    ̴ 3 % kopējā SEG emisiju apjomā.

Jaunais ES klimata politikas ietvars nosaka, ka uz 2030. gadu Latvijai jau būs jāpanāk SEG emisiju samazinājums ne-ETS sektorā. Salīdzinot ar 2005. gadu, provizoriska informācija nosaka, ka Latvijai šis samazinājums varētu būt 8 %. Viens no veidiem kā samazināt SEG emisiju atkritumu apsaimniekošanā ir novērst bioloģisko noārdāmo atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.1069/2009 prasības, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, valstī jāveicina un jānodrošina sabiedriskās ēdināšanas pārtikas atkritumu pārstrādi.

Viens no risinājumiem ir izmantot valstī esošo biogāzes ražotņu infrastruktūru. Pēc Latvijas Biogāzes asociācijas ziņojuma Latvijā 2014. gada beigās darbojās 54 biogāzes stacijas, no tām 7 sadzīves atkritumu poligonos; 1 – sadzīves notekūdeņu pārstrādei; 2 pārtikas ražošanas atlikumu vai notekūdeņu pārstrādei un 44 lauksaimniecības atkritumu pārstrādei. Kopējā uzstādītā biogāzes staciju jauda – 54,92 MWh un ražotnes strādā vidēji ar 75% noslodzi.

Esošajās biogāzes stacijās lielākoties, kā izejmateriāli tiek izmantoti šķidrie kūtsmēsli, kuru biometāna potenciāls zinātniskajās publikācijās vērtēts 25-36 m³ gāzes / t izejmateriālu un lauksaimniecības atkritumi (kukurūza, graudi, skābbarība vai tml.), kuru biometāna rašanās potenciālas 129-202 m³gāzes / t izejmateriālu.

Savukārt PA biometāna rašanās potenciāls ir krietni vien augstāks – pārtikas atkritumi 220 m³ gāzes / t izejmateriālu, tauki no ražošanas procesa 400 m³ gāzes / t izejmateriālu,  3. kategorijas blakusproduktu tauki 600 m³ gāzes / t izejmateriālu, nedaudz mazāka enerģētiskās vērtība ir bioloģiski norādāmajiem atkritumiem, kas nāk no iedzīvotāju bioatkritumu konteineriem – 120 m³ gāzes / t  izejmateriālu.

Tiekoties ar biogāzes uzņēmumu pārstāvjiem, tika gūts apliecinājums, ka izmantot no PA sagatavotu materiālu biogāzes ražotnēs no pārstrādāju puses nav nekādu šķēršļu, ja vien šis materiāls tiek sagatavots ar vienotu kvalitāti un sastāvu, ko var iegūt PA termiski apstrādājot  pie temperatūras 70⁰C pirmapstrādes centros. Lai to ieviestu praksē ir jāpilnveido likumdošanas prasības, jāizstrādā standarta kritēriji šādam izejmateriālam un jānosaka pilns PA tehnoloģiskās apstrādes process.

Projekta mērķis:
Izstrādāt sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas atkritumu (turpmāk PA) kā izejmateriāla sagatavošanas nosacījumus turpmākai pārstrādei, izmantojot biotehnoloģijas.

Projekta mērķa grupa:
Valsts vides dienesta darbinieki, uzņēmumi, kas ir saņēmuši B kategorijas atļauju, var veikt PA pārstrādi un sagatavošanu turpmākai pārstrādei ar biotehnoloģijām.

Projekta galvenie uzdevumi:
1. Novērtēt pārtikas atkritumu (PA) daudzumu un apsaimniekošanas veidus valstī;
2. Balstoties uz zinātniskās literatūras analīzi un praktisko pieredzi, apkopot informāciju par ķīmiskajām, fizikālajām un bioloģiskajām īpašībām, oglekļa un slāpekļa attiecību dažādiem PA veidiem, iespējamiem kaitīgajiem piejaukumiem;
3. Novērtēt PA (termiski apstrādātiem) pārstrādei atbilstošu metānveidotāju baktēriju aktivitāti un procesu parametrus mezofīlajā un termofīlajā režīmā;
4. Izstrādāt PA izejmateriāla kvalitātes standarta nosacījumus to pārstrādei kopējā biomasā biogāzes ražotnēs un kompostēšanai;
5. Izstrādāt PA apsaimniekošanas sistēmu valstī un nosacījumus izejmateriāla sagatavošanai, kas maina atkritumu statusu likumdošanā turpmākai pārstrādei biogāzes ražotnēs un kompostēšanā;
6. Noorganizēt semināru Valsts vides dienesta darbiniekiem, PVD darbiniekiem un mērķgrupu pārstāvjiem;
7. Veikt projekta publicitāti LASA mājas lapas www.lasa.lv sadaļā “Kompostētāju klubs”.

Papildus informācija:
Ināra Teibe
LASA, projekta vadītāja
Tālr. + 371 29443292
E-pasts: inara.teibe@inbox.lv