LIFE projekts

Projekta izpildes laiks: no 2003. līdz 2005.
Sadzīves bioloģiski sadalošos organisko atkritumu pārstrāde izmantojot kompostēšanas tehnoloģijas

Lai izpildītu ES un Latvijas likumdošanas prasības par organisko atkritumu noglabājamo daudzumu samazināšanu, ir nepieciešams kvalitatīvi izmainīt esošo atkritumu apsaimniekošanas praksi valstī, ieviešot pašvaldību līmenī jaunas, līdz šim neizmantotas vai maz izmantotas pārstrādes tehnoloģijas, no kurām bioloģiski sadalošos atkritumu kompostēšana ir tehnoloģiski vienkāršākā un relatīvi lētākā metode. Balstoties uz projekta pieredzi divās no Latvijas pašvaldībām realizējot bioloģiski sadalošu atkritumu atšķirošanu un pārstrādi, izmantojot savstarpēji atšķirīgas tehnoloģijas – kompostēšanu atklātā laukā un bioreaktora metodi, izstrādāt priekšlikumus bioloģiski sadalošos atkritumu metožu ieviešanai sadzīves atkritumu pārstādei Latvijas pašvaldībās.

Projekta uzdevumi

1. Izstrādāt un realizēt bioloģiski sadalošos atkritumu šķirotas savākšanas shēmu divās no Latvijas pašvaldībām – Stopiņu pagastā un Ķekavas pagastā;

• Kopīgi ar Stopiņu un Ķekavas pagastu apzināt un savākt datus par atkritumu ražotājiem,
• Noslēgt sadarbības līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem
• Izvēlēties bioatkritumu konteinerus
• Izstrādāt konteineru atrašanās vietas un savākšanas shēmas

Pamatojoties uz savākto datu materiālu par kompostējamo atkritumu daudzumu un sastāvu izstrādāt kompostēšanas shēmas;

• Izstrādāt metodes dažādu bioatkritumu veidu pārstrādei
• Veikt kompostēšanas procesa un tā produktu kontroli

Veikt sadzīves bioatkritumu kompostēšanu izmantojot atklātā lauka metodi Stopiņu pagastā;

• Izveidot kompostēšanas vietu
• Kontrolēt un nodrošināt kompostēšanas procesu un ražot kvalitatīvu kompostu

Ķekavas pagastā izveidot eksperimentālo bioreaktora prototipu organisko atkritumu pārstrādei;

• Izstrādāt optimālāko procesa modeli
• Uzturēt komposta procesa apstākļus
• Samazināt vai novērst nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi

Publiskot un izplatīt projekta rezultātus;

• Organizēt seminārus
• Sagatavot informatīvos materiālus un bukletus
• Izdot bioloģiski sadalošos atkritumu apsaimniekošanas rokasgrāmatu

Projekta vadības grupa

• Rūta Bendere, SO „LASA”
• Aldis Vidužs, SO „LASA”
• Zanda Krūklīte SO „LASA”
• Vita Paulāne, Stopiņu pagasta padome
• Anita Stabulniece, Ķekavas pagasta padome
• Lilita Dravniece, SIA „Meliorators-J”
• Jānis Buivids, SIA „Harman”
• Edgars Sarkans, SIA „Getliņi-2”
• Dzidra Zariņa, LU Mikrobioloģijas institūts

Koordinatori

• Aldis Vidužs
• Dace Āriņa

Darba grupa

• Kristīna Mežapuķe
• Santa Ozola-Tīruma
• Emīls Benders

Partneri

Stopiņu novada Dome
Ulbroka, Institūta 1a, Stopiņu novads, Rīgas rajons, LV-2130
Tel.: +371-7910518
Fakss: +371-7910518
E-pasts: pagasta.padome@stopini.lv

Ķekavas pagasta padome
Gaismas iela 19/9, Ķekava, Rīgas rajons
Tel.: +371-7935803
Fakss: +371-7935819

Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Tel: +371-7034886
Fakss: +371-7034885
E-pasts: dz@latnet.lv

SIA “Getliņi 2”
Institūta iela 1, Ulbroka, Rīgas rajons
Tel.: +371-6540114
Fakss: +371-7701798
E-pasts: getlini@mail.teliamtv.lv

SIA “Meliorators-J”
Gaujas iela 17, Mārupe, Rīgas rajons
Tel.: +371-7701030
Fakss: +371-7701030
E-pasts: meliorators@inbox.lv

SIA “Harman”
Ventas iela 4, (pēc projekta pabeigšanas), Sigulda
Tel.: +371-7973229
Fakss: +371-7976072
E-pasts: harman@apollo.lv

Plānotie rezultāti

1. Divās pašvaldībās izstrādāta un realizēta bioloģiski sadalāmo atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes shēma;

• Savākti dati par atkritumu daudzumu un sastāvu
• Apzināti bioatkritumu ražotāji
• Izstrādāta optimālākā bioatkritumu savākšanas shēma

2. Izveidots kvalitatīvs reaktora prototips.
3. Eksperimentālie rezultāti optimālas kompostēšanas tehnoloģijas ieviešanai praksē.
4. Iepazīstināt atkritumu saimniecības speciālistus ar praksē realizētu šķirotu bioloģisko atkritumu savākšanas, transportēšanas un pārstrādes sistēmu.
5. Publicēta bioloģiski sadalošos atkritumu apsaimniekošanas rokasgrāmata.

Projekta pase

Izpildītājs:
S/o „Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija”

Norises laiks:
2003. gada rudens līdz 2005. gada rudens

Projekta izstrādes pamatojums
Tā kā Eiropas Savienības direktīvas un tagad arī Latvijas likumdošana prasa tuvāko 10 gadu laikā samazināt bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu par 50 % no 1995. gada noglabātā apjoma, tad jāmaina esošā atkritumu apsaimniekošanas prakse valstī. Viens no risinājumiem ir pašvaldību līmenī atkritumu apsaimniekošanas shēmā ieviest bioloģiskās pārstrādes metodes.

Projekta mērķis
Noskaidrot vislabākos risinājumus, kā Latvijā panākt, lai atkritumu izgāztuvēs samazinātu organisko vielu daudzumu.
Izveidot un ieviest 2 Latvijas pagastos ieteicamo atkritumu apsaimniekošanas shēmu, kas nodrošinātu kompostējamo atkritumu šķirošanu, savākšanu un pārstrādi.
Izstrādāt Latvijas apstākļiem visieteicamākās kompostēšanas metodes, kas būtu piemērotas sadzīves organisko atkritumu pārstrādei par kvalitatīvu kompostu.

Projekta uzdevumi:
Izstrādāt un realizēt bioloģiski sadalošos atkritumu šķirotas savākšanas shēmu divās no Latvijas pašvaldībām – Stopiņu novadā un Ķekavas pagastā;
Pamatojoties uz savākto datu materiālu par kompostējamo atkritumu daudzumu un sastāvu izstrādāt kompostēšanas shēmas;
Veikt sadzīves bioatkritumu kompostēšanu izmantojot atklātā lauka metodi Stopiņu pagastā;
Ķekavas pagastā izveidot eksperimentālo bioreaktora prototipu organisko atkritumu pārstrādei;
Publiskot un izplatīt projekta rezultātus.

Projekta izpildītāji, partneri un norises vietas

S/o “Latvijas atkritumu saimniecības asociācija” (LASA)
Vada un koordinē projekta darbības, organizējot nepieciešamo datu ieguvi, to apstrādi un analīzi – atbildīga par ieteicamās atkritumu apsaimniekošanas shēmas izstrādi; veicina partneru sadarbību atkritumu apsaimniekošanas shēmas ieviešanā; nodrošina izglītojošo semināru norisi un sagatavo tos; popularizē projekta iniciatīvas, izstrādājot un izplatot dažādus informatīvos un izglītojošos materiālus; nodrošina projekta praktiskajai realizācijai nepieciešamās iegādes, uzrauga projekta realizācijas gaitu.

Ķekavas pagasta padome un Stopiņu novada dome
Nodrošina pagastos veiksmīgu sabiedriskās domas veidošanas norisi un izglītošanu par projekta uzsākšanu – atbildīgi par projekta ieviešanas apstākļiem; informē skolas, iedzīvotājus un tiešos izpildītājus, kam ikdienas darbā pienākums nodrošināt kārtību apkārtnē; sakārto, uzrauga un kontrolē speciāli iekārtotos atkritumu konteineru laukumiņu apsaimniekošanu.

SIA Getliņi 2
Stopiņu pagasta “Jaunieviņās” uzņēmums pieņem bioloģiski sadalošos atkritumus un, izmantojot organisko atkritumu kompostēšanas metodi vējrindās jeb stirpās atklātā laukā, nodrošina apstākļus to pārstrādei kompostā.

SIA Meliorators – J
Uzņēmums Rīgas rajona Mārupē pieņem bioloģiski sadalošos atkritumus un, izmantojot paātrinātu organisko atkritumu pārstrādes metodi bioreaktorā, nodrošina nepieciešamos apstākļus komposta veidošanai.

SIA HARMAN
Uzņēmums atbildīgs par bioreaktora projektēšanu, nepieciešamo dateļu iegādi un pasūtīšanu, izveidošanu un uzstādīšanu.

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts
Mikrobioloģijas vadošie speciālisti uzrauga un kontrolē pārstrādes procesus; analizē datus un rekomendē optimālos apstākļus un nosacījumus, kādi nepieciešami, lai bioloģiski sadalošies atkritumi tiktu pārstrādāti kvalitatīvā kompostā.

AS L&T Hoetika un SIA Alen
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kas projekta realizācijas laikā nodrošina atkritumu konteineru laukumiņu aprūpi – atkritumu savākšanu un izvešanu. Uzņēmumi projekta ietvaros laukumiņos izvietojuši konteinerus arī citiem šķirotajiem atkritumiem– stiklam, plastmasai, papīram.
Bioloģiski sadalošos atkritumus uzņēmumi nogādā uz pārstrādes vietām.

Finansētāji

Projekta vadītāja

Rūta Bendere
e-pasts: bendere@edi.lv
tālrunis: 7551384
fakss: 7551361

Rezultāti

Projekta galvenie rezultāti ir sekojoši: izstrādāta un ieviesta bioloģiski sadalošo atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas shēma; izstrādātas un pārbaudītas bioloģiski sadalošo atkritumu apsaimniekošanas metodes, kas ir balstītas uz kompostēšanas tehnoloģijām; sagatavoti un izdoti informatīvi izglītojoši materiāli par bioloģiski sadalošo atkritumu apsaimniekošanu. Visas iepriekšminētās aktivitātes novērš bioloģiski sadalošo (organisko) atkritumu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, jo novirza milzīgās bioloģiski sadalošo atkritumu plūsmas no apglabāšanas pārpildītajos atkritumu noglabāšanas poligonos, atgriežot tos dabīgā aprites ciklā kā augstas kvalitātes mēslojumu.

Projekta ieviešanas gaitā tika veiktas sekojošas aktivitātes:

• Ķekavas pašvaldībā tika izveidoti 14 šķirotu atkritumu savākšanas punkti, kuros izvietoja 33 bioloģiski sadalošos atkritumu konteinerus. Stopiņu pašvaldībā tika izveidoti 18 šķirotu atkritumu savākšanas punkti, kuros izvietoja 40 bioloģiski sadalošos atkritumu konteinerus;
• Projekta ieviešanas laikā savāktas 600 t mājsaimniecībās radušies bioloģiski sadalošies atkritumi (~ 30 % no visiem iedzīvotāju radītiem bioloģiski sadalošiem atkritumiem);
• Izstrādātas rekomendācijas optimālāko apstākļu un nosacījumu, kādi nepieciešami, lai bioloģiski sadalošies atkritumi tiktu pārstrādāti kvalitatīvā kompostā, lietojot atklātā lauka vējrindu vai komposta kaudžu tehnoloģijas;
• Izveidota jauna kompostēšanas vieta Mārupes pašvaldības teritorijā un tehnoloģiski uzlabota kompostēšanas vieta Stopiņos;
  Piegādātas un izmantotas visas kompostēšanai paredzētās tehniskās vienības;
• Projektēta un konstruēta pilotiekārta – bioreaktors – ar 25 m3 lielu organisko atkritumu komposta pārstrādes jaudu nedēļā;
• Veiktas kompostēšanas procesa pārbaudes atklātā lauka (atklātā lauka vējrindas un komposta kaudzes) un slēgta tipa (bioreaktors) apstākļos;
• Veikti komposta kvalitātes pārbaudes testi un izstrādāta metodoloģija augstas kvalitātes komposta iegūšanai;
• Uz sasniegto rezultātu bāzes sagatavoti un prezentēti ziņojumi Pasaules Biomasas kongresā Romā, 2004.gadā un Eiropas Biomasas kongresā Parīzē, 2005.gadā;
• Sagatavota un izdota grāmata Bioloģiski sadalāmo atkritumu apsaimniekošana un TV īsfilma Kompost-Ēšana;
• Projekta gaita un aktivitātes tika atspoguļotas asociācijas interneta mājas lapā www.lasa.lv , kā arī reprezentētas ar daudziem informatīviem rakstiem reģionālajā un vietējā presē.

Tika izstrādāti tostarp arī daudzi praktiski risinājumi:

• Kā vispiemērotākais risinājums no ekonomiskā un tehniskā viedokļa būtu mājsaimniecībās radītos atkritumus izdalīt trijās daļās – bioloģiski sadalošos atkritumos, otrreizēji izmantojamos materiālos un atkritumos, kas paredzēti noglabāšanai. Tas nepalielinātu konteineru skaitu un neradītu liekus atkritumu savākšanas maršrutus;
• Optimālāk bioloģiski sadalošo atkritumu šķirošanas shēmu ieviest daudzstāvu dzīvojamo namu kompleksos, kuru iedzīvotāji atkārtoti jāinformē par šķirošanas nosacījumiem;
• Kompostēšanai ir derīgi vairāk nekā 50 % no kopējā mājsaimniecību saražotā atkritumu daudzuma;
  Kā vislabākā bioloģiski sadalošo atkritumu savākšanas metode tika izraudzīta to savākšana un transportēšana speciāli tam paredzētos atkritumu konteineros (pilns konteiners tika aizvietots ar tīru un tukšu konteineru);
• Speciāli tam paredzētu papīra turzu ieviešana kompostējamo atkritumu savākšanā deva iespēju ne tikai izvairīties no plastmasas maisiņu piejaukumiem kompostējamo atkritumu kopējā masā, bet arī veicināja iedzīvotāju kopējo izpratni un informētību par videi draudzīgiem un tehnoloģiski pareiziem risinājumiem atkritumu apsaimniekošanā;
• Komposta kvalitāte ir atkarīga no – organisko atkritumu sastāva, uzturvielu proporcijām atkritumos (galvenokārt, oglekļa (C) un slāpekļa (N) savstarpējās proporcijas), mitruma procenta; no pH līmeņa, temperatūras režīma (kompostēšanas procesa norise termofilos apstākļos), ārējā klimata apstākļiem un aerācijas;
  Komposts, kas sagatavots atklātā lauka tehnoloģiju apstākļos (komposta kaudzes, vējrindas) atbilst augsnes materiālu kvalitātes prasībām un var tikt izmantots kā sedzējmateriāls.

Galvenie projekta rezultāti tiek izmantoti kā teorētiska un praktiska rakstura pamatbāze, lai veiktu līgumdarba izstrādi ar Latvijas Republikas Vides ministriju „Ieteikumi bioloģiski sadalošo atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar ES Direktīvu 1999/31/EC un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 15 ”. Ir izstrādāta pietiekoši pilnīga shēma bioloģiski sadalošo atkritumu apsaimniekošanai mūsu valstī. Pateicoties mūsu iegūtajiem rezultātiem tika izstrādāta valsts programma bioloģiski sadalošo atkritumu apsaimniekošanai un tika apskatītas pirmās vietas kompostēšanas laukumu ierīkošanai.

Projekta izpildes gaitā tā galveno aktivitāšu rezultāti regulāri tika atspoguļoti Latvijas Atkritumu asociācijas – LASA regulārajā izdevumā „POLIGONS” un tā speciālajā projekta pielikumā. Regulāri ar jaunu informāciju tika papildināta Life projekta mājas lapa www.lasa.lv/life . Projekta gaitā gūtie rezultāti regulāri tika prezentēti gan dažādās zinātniskās konferencēs, gan publicēti zinātniska rakstura izdevumos un žurnālos.

Projekta ieguldījumu vides aizsardzībā mēs varam izteikt matemātiskos skaitļos – Stopiņu pašvaldības teritorijā tika savākti 268 m3 vai ~ 214 t kompostējamo atkritumu; Ķekavas pašvaldībā attiecīgi 468 m3 vai ~ 374 t kompostējamo atkritumu. Ja visi projekta gaitā šķiroti savāktie bioloģiski sadalošie atkritumi tiktu aizvesti un apglabāti atkritumu poligonā, tad šī masa atmosfērā izdalītu vairāk nekā 117600 m3 metāna gāzes. Sekojoši, mēs aiztaupījām vairāk nekā 1,29 Mm3 izplūdes gāžu ekvivalentam CO2. Vides piesārņojumu ar kravas automašīnu izplūdes gāzēm samazināja sekmīgas atkritumu loģistikas shēmas izveide, kas ceļa maršrutā no konteineru laukumiem uz kompostēšanas vietām samazināja nobraucamo ceļu par vairāk nekā 10 km, salīdzinājumā ar līdz šim veikto maršrutu līdz Getliņu atkritumu noglabāšanas poligonam.

Ir jāapzinās, ka projekta gaitā veiktās aktivitātes ir tikai pats sākums turpmākai bioloģiski sadalošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei Latvijā. Atbilstoši izstrādātajam valsts plānam katru gadu Latvijā ir jāapsaimnieko vismaz 91 000 t organisko atkritumu, lai līdz 2010.gadam par 25 % samazinātu kopējo atkritumu izgāztuvēs un poligonos noglabāto organisko atkritumu daudzumu. Savukārt, turpmāko 3 gadu laikā pēc 2010.gada (līdz 2013.gadam) Latvijā katru gadu ir jāapsaimnieko vismaz 184 000 t organisko atkritumu, lai izpildītu ES Direktīvas 1999/31/EC prasības.

Veiktais kompostēšanas izmaksu aprēķins liecina, ka atklātā lauka tehnoloģiju izmantošana kompostēšanā ir salīdzinoši lētāka. Izmaksas 10 € apmērā uz tonnu saražotā komposta ir daudz lētākas nekā adekvātas organisko atkritumu masas apglabāšana jaunajos atkritumu poligonos, kur apglabāšanas cena sasniedz pat 15 € par tonnu. Izmantojot atklātā lauka tehnoloģiju, saražotais komposts ir salīdzinoši zemas kvalitātes, tā sastāvā esošu neatbilstošu barības vielu proporciju dēļ, taču tas var tikt izmantots atkritumu izgāztuvju un poligonu rekultivācijā, to pārsegšanai, lai nodrošinātu šo vietu apaudzēšanu ar zālāju. Šodien dzīvojam post-industriālajā laikmetā, kur ir svarīgi novērst ne tikai apkārtējās vides piesārņošanu, bet arī rūpēties par izejvielu taupīšanu.

Projekta gaitā gūtie rezultāti liecina, ka ir pilnībā iespējama bioloģiski sadalošos atkritumu savākšanas un tālākas transportēšanas integrācija kopējā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un loģistikā. Tādēļ ir nepieciešama ekonomiski pamatota un ilgtspējīga stratēģija kopējās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē.