Bioloģiski sadalāmo atkritumu kompostēšana mājsaimniecībās izmantojot kompostēšanas tvertnes

Pasaulē biežāk izmantotais veids kā samazināt bioloģiski sadalāmo atkritumu, tai skaitā virtuves atkritumu, daudzumu ģimenes māju un lauku sētu mājsaimniecības atkritumu plūsmā, ir veicināt šo atkritumu kompostēšanu mājas apstākļos. Praksē ir izmantotas dažādas pieejas, piemēram:

• ģimenes māju un lauku sētu iedzīvotāji paši pērk vai gatavo kompostēšanas tvertnes, un paši arī tās apsaimnieko (arī kompostu izmanto paši);
• ģimenes māju un lauku sētu iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas organizācijas piedāvā kompostēšanas tvertnes nevis pirkt pašiem, bet nomāt slēdzot līgumu par šo tvertņu uzstādīšanu un apsaimniekošanu. Tādējādi, atkritumu apsaimniekošanas organizācija apņemas noteiktā laikā atbraukt un apraudzīt komposta kvalitāti un pēc vajadzības to uzlabot vai savākt, ja iedzīvotājam tas nav vajadzīgs. Šādi bioloģiski sadalāmo atkritumu apsaimniekošana ir ekonomiski izdevīgāka, jo samazinās transporta izmaksas, kas rodas regulāri, bieži izvedot šī veida atkritumus no katras ģimenes mājas, kā arī samazinās specializētā savākšanas transporta līdzekļa apkopes izmaksas.
• pašvaldības nodrošina subsidētas bioloģiski sadalāmo atkritumu kompostēšanas tvertnes, bet iedzīvotāji maksā par atkritumu apsaimniekošanu.

Kompostēšanas tvertnes var būt dažādas atkarībā no tehnoloģiskajām un finansiālajām iespējām. To piemēri redzami no 1. līdz 5. attēlam.

Kompostēšanai mājas apstākļos ir arī daži trūkumi, piemēram, tās mājsaimniecības, kas atsakās no bioloģiski sadalāmo atkritumu savākšanas pakalpojumiem, paziņojot, ka kompostēs mājas apstākļos, bieži kompostē tikai daļēji, lielāko daļu bioloģiski sadalāmo atkritumu dažādu iemeslu dēļ (slinkums, nav no tvertnes izbērts gatavais komposts, depresija u.c.) novietojot nešķiroto atkritumu konteinerā. Ja pašvaldībā ir noteikta obligāta bioloģiski sadalāmo atkritumu šķirošana, tad tajās mājsaimniecībās, kurās notiek šo atkritumu kompostēšana, vajag veikt pārbaudi, novērtējot savākto atkritumu daudzumu un sastāvu, un faktiski iegūto kompostu (Hauer, 2001).

1. tabulā ir apkopotas problēmas un to risinājumi, kas var rasties kompostējot bioloģiski sadalāmos atkritumus mājas apstākļos.

Izmantotā literatūra

Hauer, W. (2001) Analyses of differant Biowaste Management Systems; referate to the Biowaste Conference, May, 15-17, 2001, St.Pölten and Vienna, http://www.biowaste.at/bwc-hauer.pdf

Bench, M.L., Woodard, R., Harder, M.K. and Stantzos, N. (2004) Householder Attitudes to Waste Minimisation Through Home Digestion of Biodegradable Waste, Waste and Energy Research Group,

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU